ATPAKAĻ


”Limbažos izcīna Dižo balvu latviešu dejā”
Publicēts: Eriks Tivums – ”Latvijas Vēstnesis”
Publicēšanas datums: trešdiena, 2005.gada 30.martā.
Rubrika: Laika zīmes

Gadu gaitā esam pieraduši, ka tradicionālās tautas dejas norises - Deju svētki, Sudmaliņas, festivāls "Baltica" - koncentrējas galvenokārt Rīgā. Taču darbojas arī centrbēdzes spēki - jau ilgāk nekā desmit gadus valmierieši ik janvāri rīko Latviešu jaunrades deju konkursu, cēsnieki izdomājuši vasarīgos Ziedu un deju svētkus, bet limbažnieki - Goda dienu dejai, kuras laikā sacenšas par labāko tā vai cita tautas deju meistara darbu izpildījumu. Un piešķir par to Dižo balvu.

Ulda Žagatas skola
Uldis Žagata, kurš mūsu Valsts deju ansambli "Daile" savulaik pacēla blakus pasaulslavenajiem "Žokam" un Moisejeva ansamblim, 20 gadus nekaunējās būt arī Limbažu rajona virsvadītājs. Ierindas virsvadītājs aptuveni divdesmit līdzīgu vidū. Limbažos viņš teicās jūtam tuvību laukiem, no kuriem pats ir nācis, un smēlās te jaunrades iedvesmu. Pēc pāris gadiem viņam būs 80. Bet joprojām top pa dejai. Tās uzzied kā puķes viņa Lielvārdes dārzā Daugavas malā, birst kā sulīgi bumbieri no viņa ziemas bumbieres. "Dzintariņam", "Dancim", pavisam nesen - "Daiļradei".
Viņš ir dejas dārznieks šā vārda ļoti laucinieciskā izpratnē, tālab simbolisks un svētīgs bija tas mirklis 2001.gadā, kad Limbažu "Jampadrača" vadītājam Andim Lēnmanim ienāca prātā doma par "Ulda Žagatas dižo balvu". Tā radās kā pateicības un cieņas apliecinājums vienam no viņa skolotājiem, jo Andis Lēnmanis savulaik bija dejojis arī "Dailē". Vēlāk tā kļuva par balvu arī citiem latviešu dejas meistariem - Aijai Baumanei, Harijam Sūnam, Alfrēdam Spuram.
Par pirmo Dižās balvas laureātu kļuva LU "Dancis", iegūstot Limbažu keramikas meistaru dāvināto Mūžības laivu. "Dancis" atkārtoja šo panākumu arī nākamajā gadā, dejojot Aijas Baumanes dejas. Trešo Dižo balvu pērn uz Rīgu aizveda "Daiļrade". Par laureātiem kļuvuši arī kuldīdznieku "Venta", valmieriešu "Agrā rūsa", rīdzinieku "Gatve" un citi ansambļi, bet kā viesi Limbažos Goda dienas laikā uzstājušies "Dzintariņš", "Zelta sietiņš", "Rotaļa", "Senā Daile" - vai viss latviešu deju zvaigznājs.
Un žūrijas priekšsēdētājs visu laiku ir Uldis Žagata.

Limbažnieku triumfs
Lieldienu ieskaņā Limbažu kultūras nams dimdēja Imanta Magones un Ritas Spalvas veidoto latviešu deju ritmos.
Viņi abi pieder pie ražīgākajiem latviešu horeogrāfiem, katrs savā paaudzē. Imants Magone bija tas, kurš pirms gadiem trīsdesmit aizsāka latviešu estrādes dejas žanru - atcerēsimies "Zēns paņēma līgaviņu", "Vēju stundā", dejas no "Māsas Kerijas" utt. Rita Spalva kādu laiku, jau pēc Ulda Žagatas, bijusi arī Limbažu rajona virsvadītāja. Zināmā mērā savējā. Imants Magone iezīmē to laiku, kad mēs visi klusītēm dumpojāmies pret "obligāto repertuāru", bet skaļi un reāli to darīja tikai retais - sacerot tautai tīkamas dziesmas un jauniešiem mīļas dejas. Kā mainījies deju skolotāja un pedagoga statuss pēdējos piecpadsmit, divdesmit gados! Rita Spalva jau ir akadēmiski izglītota deju skolotāja, maģistre, dejas un sporta pedagoģijas katedras vadītāja Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā.
Bet dejas - tās joprojām ir un paliek vai nu labas, mīlamas un atkal no jauna dejojamas, vai - aizmirstas un viendienītes.
Konkursā un pēc tam laureātu un viesu koncertā tika dejotas, protams, vismīļākās. Tāpēc no skatuves uz zāli veltnin vēlās silta sirsnīgu emociju straume, dejasprieks tā vistīrākajā būtībā. Imanta Magones "Skani, mana tēvu zeme!", "Alsungas polka", "Vēju stundā", Ritas Spalvas "Pavasarī", "Visi ciema suņi rēja", "Māseņ, zīle vēsti nesa" u.c. bija ne tikai divu gadsimtu dejas zīmes, bet arī kaut kas tieši šodien vajadzīgs.
Dižo balvu un atsevišķās Imanta Magones un Ritas Spalvas balvas ieguva trīs Limbažu ansambļi - "Jampadracis", "Katvari" un "Sakta", atstājot aiz sevis garkalniešus, ķekaviešus, baldoniešus. Bet pavisam mazdrusciņ "aiz". Jo šādos konkursos jau punkti netiek pedantiski un skrupulozi likti un dalīti, galvenais ir dejas noskaņa un cieņa pret autoru.
Žēl, ka uz konkursu netika Uldis Žagata. Bet viņa dejas "Dzintariņa", "Daiļrades" un "Jampadrača" izpildījumā tā svilināja lielo un mazo dejotāju papēžus, ka šķita - viņa laiki Limbažos nav beigušies. Gluži vai simboliski izskanēja viņa un Raimonda Paula "Cielaviņa" dienas izskaņā - "Ai, tēvu zeme, stūru stūriem, Tik mīļš un pazīstams it viss..."

Ar skatienu nākotnē
Dižās balvas pamatuzdevums (to atbalstījuši arī Valsts kultūrkapitāla fonds, Limbažu un Rīgas domes) ir rosināt Latvijas dejotājus neaizmirst tos cilvēkus, kas kopuši latviešu deju, nav ļāvuši tai iznīkt, godam nostādījuši Deju svētku tradīciju blakus tautai tik svētajai Dziesmu svētku kustībai.
Izrādās, ka to var izdarīt, sākot nevis ar direktīviem rīkojumiem iz Rīgas, bet arī pavisam parastā, klusā provinces pilsētiņā.
Un nav iespējams plānot un komandēt jaunradi. Rīt vai parīt kaut kur Jelgavā, Madonā, Rēzeknē vai kur citur piedzims kāda jauna un negaidīta dejas norise. Un mūsu ikdiena kļūs par kādu krāsu un piedzīvojumu bagātāka.
”Limbažos izcīna Dižo balvu latviešu dejā”
Publicēts: Laikrakstā "Diena"
Publicēšanas datums: ceturtdiena, 2005. gada 24. marts.
Rubrika: (16. lpp.)

Limbažu kultūras namā 26.martā plkst.15 ceturto reizi aizritēs Goda diena dejai, kuras laikā izcīnīs Dižās balvas par izcilu latviešu deju meistaru darbu labāko izpildījumu. Dejos Imanta Magones un Ritas Spalvas dejas. Konkursam pieteikušies ansambļi no Latvijas rajoniem, arī tādi kā Ritenītis, Katvari, Degsme. Laureātu koncertā tūlīt pēc konkursa piedalīsies TDA Liesma, Dzirkstelīte, Dzintariņš, pērnā gada Dižās balvas ieguvēja Daiļrade. Līdz šim dejotāji jau sacentušies par labāko Ulda Žagatas (viņš bija Limbažu rajona deju virsvadītājs 20 gadus), Aijas Baumanes, Ata Spuras un Harija Sūnas deju interpretāciju.
”Deju ansambļi sāk jaunu ciklu”
Publicēts: Laikrakstā "Diena"
Publicēšanas datums: ceturtdiena, 2004.gada 21.oktobris.
Rubrika: Kultūra (19. lpp.)

Rīgas Latviešu biedrībā 23.oktobrī ar vakaru “Kurzemes Rīga” sākas četrdaļīgs sarīkojumu cikls Mēs – Rīgai, kura iniciatori ir trīs Mazās ģildes deju ansambļi: Daiļrade, Dzintariņš un Līgo. Viņiem pievienosies Suitu sievas, ansambļi Bandava un Venta no Kuldīgas, bērnunama Veģi audzēkņi, Kurzemes skrandlaušu un Sabiles vīna meistari, Kurzemes daiļamatnieki ar savu izstādi. Projekta koordinatore, Daiļrades vadītāja Silva Štelfa skaidro: ”Piecu gadu cikls starp Dziesmu un deju svētkiem it kā rada dīkas gaidīšanas gaisotni. Taču to var pārvērst mazo svētku gaisotnē. Šajā reizē mūsu moto ir jautājums – cik Rīga dod novadiem, un cik novadi – Rīgai? Pēc tam sekos Latgales Rīga, kas notiks Krasta ielas Lido kompleksā 10.XII, pēc tam – Zemgales Rīga, un cikls beigsies ar Vidzemes Rīgu. Tas būs mūsu devums starpsvētku deju dzīves rosināšanai”.
citāts no raksta ”Rīga pretspēlē Eiropai”
Autors: Eriks Tivums - „Rīgas Vēstis”
Publicēšanas datums: 2004.gada septembris, oktobris.
Rubrika: Kultūra (13. lpp.)

. . . “Mazās Ģildes” “Daiļrade” dejoja Portugālē VII starptautiskajā folkloras festivālā Alto Minho.
Ansambļa vadītāja Silva Štelfa (kuru reti kas vairs pārsteidz), atzīst: “Tas bija brīnišķīgi. Visa pasaule var sanākt vienā mazā pilsētiņā jūras krastā – un visa pasaule ir tik gaiša, kolorīta, tīra un mīļa! Un vēl – cik brīnišķīgs bija ekumēniskais dievkalpojums Viana de Castello katedrālē – ar folkloras grupu piedalīšanos. Cik fantastiski tur izskanēja mūsu lūgsna “Pūt vējiņi!”.
Bet Čīles folkloras baletu es bezgala gribētu atvest uz Rīgu. (Ja kāds man palīdzētu!) Viņi bija kā vējš no kalniem, no Kordiljeriem. Jūs zināt, tur, kur tie kondori lido un dzied. Indiāņi ir tik erotiski un tik plūsmaini, ka pašam gribas kļūt par indiāni.”
Pavasarī Štelfai un viņas “Daiļradei” gribējās kļūt par labākajiem vecmeistaru Harija Sūnas un Ata Spuras deju interpretiem Latvijā. Viņiem tas izdevās – “Dižā balva” no Limbažu konkursa ir viņu rokās. Varbūt izdosies arī pārtapt svelmīgos erotiskos indiāņos? . . .
“Dejotāji jau iemēģina soļus Eiropiādei” (19.07.2004)
Autors: Ilze Šteinfelde
Publicēšanas datums: 2004. gada 19. jūlijs
Rubrika: Nacionālās ziņas
Skonto hallē jau sākušies mēģinājumi Eiropas tautu kultūras un mākslas festivālam Eiropiāde 2004, lai gan atklāšana Rīgā būs ceturtdien, 22. jūlijā. Festivāla laikā savas tautas kultūru, dejas un muzicēšanas tradīcijas rādīs 172 grupas no 21 valsts – kopumā aptuveni 4000 dalībnieku. Eiropiāde ir viens no lielākajiem tautas mākslas un kultūras forumiem, kas kopš 1964. gada katru gadu notiek kādā Eiropas valstī. Šogad tas notiks Rīgā no 21. līdz 25. jūlijam. Sarīkojuma galvenais mērķis ir draudzības un kultūras saišu veidošana starp tautām, popularizējot dažādas tautas mākslas izpausmes. Latvijā ieradīsies dejotāji un tautas muzikanti no Austrijas, Beļģijas, Šveices, Čehijas, Vācijas, Dānijas, Spānijas, Igaunijas, Francijas, Somijas, Lielbritānijas, Grenlandes, Grieķijas, Ungārijas, Itālijas, Īrijas, Lietuvas, Portugāles, Zviedrijas, informēja Rīgas domes sabiedrisko attiecību nodaļa. Eiropiādē piedalās galvenokārt deju grupas un muzikālo pavadījumu atskaņo ansambļi vai kapelas vai muzicē paši dejotāji, fonogrammas izmantot nedrīkst. Ar festivāla ārvalstu grupām strādās 160 brīvprātīgie palīgi, kas atsaukušies uz Kultūras pārvaldes aicinājumu sadarboties viesu uzņemšanā. Biļetes uz festivāla atklāšanas un noslēguma koncertu maksā no diviem līdz septiņiem latiem, uz tautas mūzikas koncertu – divus trīs latus.
“Dejos Dailes komanda 2003” (17.04.2003)
Autors: Eriks Tivums, speciāli Dienai
Publicēšanas datums: Ceturtdiena, 2003. gada 17. aprīlis.
Rubrika: Kultūra (19. lpp.)
Kongresu namā 19.aprīlī plkst.17 zelta izlases koncertā tiekas 15deju ansambļi, kuru vadītāji un repetitori savulaik bijuši Valsts deju ansambļa Daile dejotāji. No pirmā 1968.gada <iesaukuma> līdz pēdējiem, kuri pieredzēja ansambļa likvidēšanu un - amatieru statusā - nodibināja Seno Daili. Lai atgādinātu, ka mums reiz bija tālu slavēts Dailes repertuārs, dejošanas stils, tradīcijas. Šodien pastāv Dailes skola, kuru saglabā, turpina, attīsta, arī radoši diskutējot, Jānis Ērglis Teiksmā, Silva Štelfa Daiļradē, Andis Lēnmanis Limbažu Jampadracī, Modris Gipmanis Sendancī, Jānis Purviņš Līgo, Rolands Juraševskis Dancī, Alberts Kivlenieks savā jaunajā Exelent un daudzi citi. Šis Dailes gars skar visu paaudžu dejotājus - sākot ar Teiksmiņu, Zelta sietiņu, Bitīti un Dzintariņu, cauri Leldei, Gatvei, Rīdzeniekam līdz Sendancim un Senajai Dailei. Tas skan horeogrāfiski atšķirīgajos rokrakstos - viņu dejas nu jau veido pamatu Latvijas Deju svētku repertuārā, tās ir mīlētas daudzos citos ansambļos. Bijušo dailēniešu personības, tik atšķirīgas jau viņu skatuves mūžā, padara atšķirīgus un neatdarināmus arī viņu kolektīvus. Koncerts veltīts Dailes 35.dzimšanas dienai (tā aizritēja 1.aprīlī) un Ulda Žagatas 75.šūpļasvētkiem. Dejas maestro sarūpējis dāvanu - jaunu deju ar visai drastisku nosaukumu Es apjāju Rīgas pili.
“Izklaides izvēle ģimenei” (26.09.2003)
Autors: Aiva Kalve, aiva_kalve@diena.lv
Publicēšanas datums: Piektdiena, 2003. gada 26. septembris.
Rubrika: Izklaide (6. lpp.)
RīgāDoma laukumā un Rātslaukumā 27.sept. gadatirgus Miķeļdienu gaidot. Doma laukumā dejos Daiļrade, Ačkups, Bitīte, Dzintariņš, Gatve, Liesma, Līgo, Vija, spēlēs pūtēju orķestris Rīga u.c. Šogad gadatirgū būs arī umurkumurs. Ķirbju konkursā būs vairākas nominācijas - lielākais, smagākais, skaistākais, interesantākais.
    
“Miķeļdienā tirgosies un līksmosies” (28.09.2002)
Autors: Ilze Tihanovska, speciāli Dienai
Publicēšanas datums: Sestdiena, 2002. gada 28. septembris.
Rubrika: Rīgas ziņas (7. lpp.)
Svētdien no plkst.11 līdz 16 Doma laukumā un laukumā pie Sv.Pētera baznīcas varēs līksmoties un iepirkties Miķeļdienas gadatirgū. Rātslaukumā no plkst.10 līdz 17 darbosies ābolu tirgus. Doma laukumā ikvienu priecēs Rīgas cirka mākslinieki ar burvju trikiem, dresētām pīlēm, suņiem, lāčiem, baložiem. Notiks dainu un deju maratons, kurā spēlēs pūtēju orķestris Rīga un dejos Zelta sietiņš, Ačkups, Zalktis un Teiksma. Dziesmas dziedās Nacionālā teātra aktieru ansamblis Greizais ratiņš. Tirgus norises Doma laukumā vadīt uzticēts Baibai Sipeniecei un Valteram Krauzem. Laukumā pie Sv.Pētera baznīcas uzstāsies un tirgus dalībniekus dancinās ansamblis Vija, tautas deju maratonā piedalīsies arī ansambļi Ačkups, Gatve, Teiksma, Zalktis, Daiļrade, Zelta sietiņš. Tepat notiks arī Miķeļa andele, kuras apmeklētāji varēs pārdot vai samainīt dažādas līdzatnestas mantas Gunta Lēmaņa uzraudzībā. Savukārt pie Konventa sētas un Jāņa sētas vārtiem no plkst.12 līdz 16 būs iespēja vērot porcelāna apgleznošanu. Rātslaukumā ne tikai tirgos ābolus, bet arī skābēs kāpostus – ar savām skābēšanas receptēm iepazīstinās flamenko ģitārists Andris Kārkliņš. Turpat notiks arī citi pasākumi. Rātslaukumu greznos Ražas svētku kārts.

 
“Visa Latvija līgo!” (21.06.2002)
Autors:
Publicēšanas datums: Piektdiena, 2002. gada 21. jūnijs.
Rubrika: Izklaide (5. lpp.)
Kas, kur un kad Latvijā svinēs Jāņus Piektdien, 21.jūnijā
Gadskārtējais Zāļu tirgus Doma laukumā. Tirgus būs no plkst.9 līdz plkst.18. Katrs varēs iegādāties visu nepieciešamo, lai Līgovakars un Jāņu diena izdotos. Tirgū būs siers, medus, maize, alus. Zāļu diena ir tā diena, kad Vecrīga smaržo pēc kalmēm, jāņuzālēm. Tirgū nopērkami būs arī tautas lietišķās mākslas studiju dalībnieku darinājumi.
Plkst.11, 13 un 17.30 Siera kluba prezentācija.

No plkst.10 koncerti uz skatuves. Rīgas domes kultūras pārvalde piedāvā koncertu ar Rīgas pašvaldību kultūras iestāžu veidotu programmu.
Plkst.10 kultūras centrs Iļģuciems, kamerkoris Muklājs, teātra studija Rampa, jauktais koris Līgo, jauniešu deju kolektīvs Dejotprieks.
Plkst.10.30 kultūras un atpūtas centrs Imanta, bērnu deju kolektīvs Mazais Andžiņš, bērnu grupa Tu un es, sieviešu koris Līga, deju klubs Mans ceļš.
Plkst.11.30 koncertorganizācija Ave sol, folkloras kopa Līvlist, vīru koris Dziedonis, bērnu vokālais ansamblis Dvīņi.
Plkst.12 Rīgas kultūras un tautas mākslas centrs Mazā ģilde, TDA Dzintariņš, TDA Līgo, TDA Daiļrade, teātra studija Vinnijs.
Plkst.12.30 vokāli horeogrāfisks uzvedums Skani koši, vasariņa. Bērnu vokālais ansamblis Saulessvece, bērnu deju kolektīvs Teiksmiņa.
Plkst.13.30 kultūras un tautas mākslas centrs Ritums, jauktais koris Skaņupe, vīru koris Tēvzeme, kamerkoris Vidus, meiteņu koris Skanda, bērnu deju kolektīvs Kamolītis, folkloras kopa Grodi, vidējās paaudzes deju kopa Rēvele.
Plkst.14 Latvijas radio 2 un a/s Aldaris rīkotā konkursa Jaunās alus dziesmas noslēgums.
Plkst.15 VEF Kultūras pils uzvedums Malēnieši līgo. Kori, vidējās un vecākās paaudzes deju kolektīvi, TDA Zelta sietiņš, drāmas kopa un ansamblis Rīgas pantomīma.
Plkst.15.30 Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs, TDA Gatve.

“Sadalītas Žagatas Dižās balvas” (19.03.2002)
Autors: Eriks Tivums, speciāli Dienai
Publicēšanas datums: Otrdiena, 2002. gada 19. marts.
Rubrika: Kultūra (19. lpp.)

1988.gadā viņu apbalvoja ar PSRS Tautas skatuves mākslinieka titulu. Kā Viju Artmani, Elzu Radziņu, Zitu Errsu. Šodien šķiet nieks vai pat kaunēšanās vērts fakts. Limbažu kultūras nams tā nedomāja, 17.martā sarīkodams Ulda Žagatas deju Dižās balvas izcīņu. Sak, paraudzīsimies, vai to Žagatu vēl kāds dejo...
16 ansambļu sniegumā tā bija ne tikai Žagatas deju retrospekcija (no 50.gados kopā ar Aiju Baumani paša dejotajiem Raibajiem cimdiem līdz Dzintariņam sacerētai Spīdi, saulīt, spīdi). Tā bija Ulda Žagatas ielūkošanās tautas raksturā, tik dažādā un tik daudzšķautņainā. Dižās balvas I pakāpi - Mūžības laivu - saņēma Dancis. Visvairāk par dvēseliskajiem Saules motīviem, patiesībā smeldzošu, sūrmu un cēlu deju karavīru piemiņai. <Kas redzēja rīta zvaigzni /Vakarā uzlecam,/ Kas redzēja pārnākam/ Karā dotu bāleliņu...> Ir fantastiski dejā sajust šīs četrrindes spēku. Un turpat blakus modernais Žagata ar Dzintariņam nule veidotām gluži vai hiphopa dejām. Dzintariņš bija ārpus konkursa, bet tā vadītāja Olga Freiberga, daudzu Žagatas deju pirmā izpildītāja, šiverīgi darbojās žūrijā - gluži kā seno Klipu klapu priekšdejotāja.
II un III pakāpes Dižo balvu saņēma Rīgas Daiļrade un Limbažu Jampadracis. Pirmais par zibinošo Pasaciņu, otrs - par Limbažos tapušo, it kā piemirsto Gaili. Un arī - par Jampadrača vadītāja Anda Lēnmaņa uzdrīkstēšanos visu šo Dižās balvas karuseli iekustināt.

“Izklaides izvēle ģimenei” (19.04.2002)
Autors: Aiva Kalve, aiva_kalve@diena.lv
Publicēšanas datums: Piektdiena, 2002. gada 19. aprīlis.
Rubrika: Izklaide (6. lpp.)
Rīgā

Rīgas Kongresu namā (K.Valdemāra 5) no 19. līdz 21.aprīlim Rīgas grāmatu svētki, ieeja bezmaksas; 25.aprīlī plkst. 19.30 Mazās ģildes deju ansambļu Dzintariņš, Daiļrade un Līgo koncerts.

“Vai tiešām pēdējā Ziņģe?” (22.06.2001)
Autors: Inese Lūsiņa, inese_lusina@diena.lv
Publicēšanas datums: Piektdiena, 2001. gada 22. jūnijs.
Rubrika: Izklaide (14. lpp.)

Ziņģu festivālu iniciators Raimonds Pauls saka, ka lielais koncerts un balle, ko kopīgi ar viņu rīko Rīgas dome, Mežaparks, Latvijas radio 2 un Latvijas televīzija, būs desmitais un pēdējais Latvju ziņģes festivāls. Tas veltīts Rīgas astoņsimtgadei, dziesmoti sveiks Mežaparka 100 gadu jubileju un vienlaikus svētīs Ziņģes desmito jubileju, pieliekot savulaik Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā sāktajai un daudzviet Latvijā turpinātajai tradīcijai punktu.
Sākotnēji šīsvasaras ziņģu jāņošana bija iecerēta Zaķusalā, taču no šīs idejas nācies atteikties drošības apsvērumu dēļ - tumsā un barā tomēr bīstami peldēties. Tagad izrādās, ka labi vien ir, jo Mežaparka estrādē svētkus varēs nosvinēt daudz vērienīgāk. Koncertu sāks folkloras kopas (Rija un citas) un deju kolektīvi (Līgo, Daiļrade, Dzintariņš, Ogres deju kolektīvs). Tautiskajai daļai sekos populāru solistu un aktieru priekšnesumi. Dziedās gan R.Paula atbalstītie jaunie talanti, gan estrādes mūzikas veterāni. Maestro muzicēs kopā ar Mariju Naumovu, Anci Krauzi un Normundu Rutuli, dziedās arī Žoržs Siksna un Viktors Lapčenoks un populāri aktieri. Vokālo varavīksni kuplinās operas balsis: Sonora Vaice, kura jau sadarbojusies ar R.Paulu, ierakstot mūziklu Meža gulbji, un Kārlis Zariņš, programmu vadīs aktieris Guntis Skrastiņš.
Koncerta un arī Latvijas televīzijas tiešraides režisore Svetlana Rudzīte sola, ka būšot arī pārsteigums, par kuru nezinot pat R.Pauls. Līgo!
Raimonds Pauls aicina uz grandiozu Jāņu svētīšanu Mežaparka Lielajā estrādē 23.VI plkst.21.



Uz sākumu        Uz augšu